Visskaļākais skandāls gan izcēlās rudenī, kad ASV prezidenta amata kandidātam Donaldam Trampam nācās atvainoties par vairāk nekā desmit gadus vecu audio ierakstu, kurā viņš pauž, maigi izsakoties, sievietēm neglaimojošus uzskatus.
"Trampa un Baidena atkārtotā cīņa būtu katastrofa mūsu valstij. person par to ir ļoti skumji," ziņu aģentūrai "AP" atzīst Republikāņu partijas ziedotāja Bobija Kilberga.
"Jau mēnešiem ilgi ir skaidrs, ka prezidents Tramps būs Republikāņu partijas kandidāts. Es aicinu republikāņus apvienot mūsu partijas here aparātu ap prezidenta Trampa kampaņu," vēsta ASV Kongresa deputāte Elīze Stefanika, kas ir dedzīga Trampa atbalstītāja.
Marta beigās viņš televīzijas intervijā paziņoja, ka būtu jāaizliedz aborti, un sievietēm, kuras to veikušas, būtu jāsaņem sods. Tas izsauca plašu pretreakciju un nosodījumu gan no politiķiem, gan dažādām aktīvistu organizācijām.
Baidena politiskie pretinieki brīdina, ka viņš varētu nomirt nākamā pilnvaru termiņa laikā, tādēļ demokrātu vēlētājiem esot jārēķinās, ka patiesībā viņi balsos nevis par Baidenu, bet gan viceprezidenti Kamalu Herisu.
Lielākā daļa amerikāņu prezidenta amatā vairs negrib redzēt ne Džo Baidenu, ne Donaldu Trampu, taču visas pazīmes liecina, ka ASV prezidenta vēlēšanās, kas notiks tieši pēc gada, 2024.
Neviens cits ASV prezidenta vēlēšanu iznākums nevarētu izraisīt vēl lielāku sajūsmas vilni ne tikai Kremlī, bet visā Krievijā, kā Trampa/Viveka uzvara.
Skaties.lv Pēc ilgajām priekšvēlēšanu kampaņām, beidzot pienāca novembris un vēlēšanu diena, pēc kuras sākās aktīva balsu skaitīšana.
Saskaņā ar "Gallup" aptaujas datiem Baidena darbību prezidenta amatā pašlaik atbalsta tikai 37% amerikāņu. Viņš ir aptuveni tikpat nepopulārs, cik attiecīgā savas prezidentūras posmā bija Tramps.
Jau neilgi pēc iecirkņu slēgšanas Tramps paziņoja, ka uzvarējis. Tobrīd tikai sākās skaitīšana Džordžijā, Mičiganā, Viskonsīnā un Pensilvānijā, un nebija nekādu iespēju noteikt, kurš būs uzvarētājs.
Katram štatam pienākas tik daudz elektoru, cik tajā ir Kongresa (Pārstāvju palātas un Senāta) locekļu. Ieskaitot trīs galvaspilsētas Vašingtonas elektorus, šobrīd pavisam ir 538 elektori.
Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šī sistēma definēta 1787 .gadā pieņemtajā konstitūcijā, kas paredz prezidenta izraudzīšanu netiešās, vienā kārtā notiekošās vēlēšanās.
Vašingtonā vēlēšanu rezultātus uzņēma ar lielām skumjām, visapkārt bija bēdu ieleja, kurā pārāk sareibušie Hilarijas atbalstītāji slīcināja savas bēdas par rezultātu dzērienos.